Iznākusi tieši gadu pēc pirmā Left 4 Dead, otrā Left 4 Dead daļa sagādā spēlētājiem jaunas iespējas, trīs neredzētus zombijus, jaunas kampaņas, un, iespējams vissvarīgākais, arī pilnīgi jaunu atmosfēru. Tumšie un vairāk bailīgie ASV ziemeļu štati, kuros zombiju ordas tika šķaidītas spēles pirmajā daļā, ir nomainīti ar dienvidiem – ziemeļu štatu vietā vienspēlētāja misijās varēs nesties cauri Džordžijas štatam (ilustrācijas nolūkos: tas atrodas blakus Floridai), caur kuru četriem izdzīvojušajiem jānokļūst uz saulaino Ņūorleānu, kur militāristi it kā veic evakuēšanu.

Šī ‘expansion paka’ ir tieši tāda, kādai vajag būt expansion pakai. Bez visa jaunā, piemēram, trīs zombijiem, kuri ir izmainījuši stratēģiju (bet ne Gameplay) gandrīz līdz nepazīšanai, ir sastopamas vecās labās zombiju apokalipses idejas, pavērstas jaunā virzienā un nedaudz apstrādātas, lai iegūtu tiešām interesantu, dinamisku spēli. Arī priekš TF2 spēlētājiem ir daudz kā interesanta, piemēram, jaunais Scavange režīms, kurš nonāk gan ļoti tuvu Capture The Flag gan jau sen ierastajam Versus režīmam no pirmā L4D, bet tomēr nav īsti ne tas, ne tas. Jaunajā režīmā jums kā epileptiķim lēkmes laikā ir jāskraida pa karti, jāvāc visādi priekšmeti un jānes uz kartes centru.

Atcerieties kemperus pirmajā spēles daļā? Otrajā spēles daļā sēdēt stūrī un gaidīt gandrīz vairs nav jēgas, jo viens no jaunajiem zombijiem, Spļāvējs (The Spitter), liekas, ir radīts tieši priekš kemperiem... ja kāds sēž stūrī, kāds spļāvējs to vienkārši novāks, apspļaudot ar zaļu recekli, kurš milzīgā ātrumā rij veselības punktus. Pārējie divi jaunie zombiji ir Žokejs (The Jockey), kurš ir žokejs vārda tiešā nozīmē, tas ierobežo kustības, kad uzlec spēlētājam virsū un liek skriet kādā noteiktā virzienā, kā arī Uzbrucējs (The Charger), kurš ar savu lieko svaru var lidot cauri spēlētāju rindām un izretināt to rindas līdz nepazīšanai.